Ziemassvētki ir svētki, kas tiek svinēti visā pasaulē, tomēr katrā valstī tie iegūst savu īpašo noskaņu, tradīcijas un simbolus. Lai gan pamatvērtības ir vienādas — kopā būšana, siltums, mīlestība un gaisma tumšajā ziemas laikā —, veids, kā cilvēki tās izpauž, atšķiras atkarībā no kultūras, vēstures un klimata. Vieni svin sniega ieskautās mājās ar karstvīna krūzi rokās, citi – tropiskā saulē ar pludmales pikniku. Šajā rakstā ielūkosimies, kā dažādas valstis svin Ziemassvētkus, kādi ir to simboli un ko mēs varam mācīties no šīm daudzveidīgajām tradīcijām.
Ziemassvētki Ziemeļeiropā – skandināvu miers un gaismas svētki
Ziemeļeiropā Ziemassvētki ir cieši saistīti ar ziemas saulgriežiem — laiku, kad dienas atkal sāk kļūt garākas. Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā Ziemassvētki (Jul) tiek svinēti ar svecēm, egļu vainagiem un mierīgu ģimenes kopā būšanu. Šie svētki ir harmoniski un piepildīti ar siltu gaismu, kas kontrastē ar garajām, tumšajām ziemas dienām.
Zviedrijā īpaši populāra ir Svētās Lūcijas diena 13. decembrī. Šajā dienā meitenes tērpjas baltās kleitās ar sarkanām lentēm un galvā nes svecīšu vainagu, simbolizējot gaismu, kas atgriežas pasaulē. Somijā, kas bieži tiek uzskatīta par Ziemassvētku vecīša dzimteni, svētku noskaņa sākas jau decembra sākumā. Tur tiek īpaši godāta sauna — cilvēki pirms svētku vakariņām dodas sildīties, lai “attīrītu” gan ķermeni, gan prātu.
Skandināvijā īpaša nozīme ir arī dabai — eglītes tiek rotātas ar koka un salmu rotājumiem, un galda rotājumos bieži redzamas egļu skujas, sūnas un čiekuri. Šī vienkāršība un dabiskums rada mierīgu, mājīgu atmosfēru, kas iedvesmo arī citur pasaulē.
Vācija un Austrija – Ziemassvētku tirdziņu dzimtene
Ja Ziemassvētki būtu pilsēta, tad tā noteikti atrastos Vācijā. Tieši tur radusies tradīcija rīkot Ziemassvētku tirdziņus jeb Weihnachtsmarkt, kas šodien pazīstami visā pasaulē. Tirdziņu laukumus piepilda svecīšu gaisma, piparkūku un grauzdētu mandeļu smarža, bet gaisā skan koris, kas dzied klasiskās dziesmas.
Vācijā ļoti populāra ir arī adventes vainaga tradīcija — četras sveces, kas tiek iedegtas pa vienai katru svētdienu pirms Ziemassvētkiem. Katras sveces liesma simbolizē cerību, mieru, prieku un mīlestību.
Austrijā Ziemassvētki sākas ar Nikolausa dienu 6. decembrī, kad bērni saņem nelielas dāvanas un saldumus. Interesanta tradīcija ir arī Krampusa gājiens – biedējoši, ar maskām tērpti tēli, kas simbolizē ļaunumu, kas jāatstāj aiz muguras pirms svētkiem.
Ziemassvētku vakarā ģimenes sapulcējas pie vakariņu galda, kur tradicionāli tiek pasniegta cepta zivs, kartupeļi un saldie cepumi. Dāvanas parasti pasniedz 24. decembra vakarā, kad eglīte jau mirdz pilnā spožumā.
Francija – elegances un smaržu svētki
Francijā Ziemassvētki (Noël) ir gan garīgi, gan gastronomiski svētki. Galvenā uzmanība tiek pievērsta Ziemassvētku vakariņām jeb “Réveillon”, kas notiek 24. decembra vakarā. Šī maltīte var ilgt vairākas stundas un ietver daudzus izsmalcinātus ēdienus – foie gras (aknu pastēte), austeres, cepta zoss un, protams, tradicionālā kūka Bûche de Noël, kas veidota koka pagales formā.
Franči lielu nozīmi piešķir arī svētku aromātiem — mājās tiek dedzinātas smaržīgas sveces, vīraks un izsmidzināti dabas eļļu maisījumi ar egles, apelsīna un kanēļa notīm. Rotājumi tiek izvēlēti smalki un tonāli saskaņoti, bieži vien baltos, zelta un sudraba toņos.
Francijas dienvidos, īpaši Provansā, populāri ir “Santons” — mazi māla tēli, kas attēlo gan Bībeles personāžus, gan vietējos iedzīvotājus – cepējus, zvejniekus, ganu bērnus. Tie tiek izvietoti svētku kompozīcijās un simbolizē, ka svētki pieder visiem.
Itālija un Spānija – siltie, ģimeniskie svētki
Itālijā Ziemassvētki (Natale) ir ļoti ģimeniski. Tie sākas ar Novena – deviņu dienu garu sagatavošanās laiku, kurā bērni dzied dziesmas un apmeklē baznīcas. Ziemassvētku vakarā ģimenes pulcējas ap galdu un baudā zivju vakariņas, jo šajā dienā tradicionāli netiek ēsta gaļa.
Itālijā viens no mīlētākajiem simboliem ir “Presepe” — Jēzus dzimšanas aina, kas bieži tiek veidota no koka, māla vai pat smiltīm. Dažās pilsētās notiek pat “dzīvie presepi” — ielu uzvedumi, kuros cilvēki atveido Betlēmes notikumus.
Spānijā Ziemassvētku laiks turpinās līdz Trīs karaļu dienai 6. janvārī, kad bērni saņem dāvanas. Šajā dienā ielās notiek krāšņas parādes ar mūziku, konfektēm un krāsainiem tērpiem. Spāņi mīl svinēt skaļi, ar dziesmām, dejām un tradicionālo kūku “Roscón de Reyes”, kurā paslēpts mazs figūriņš — tas, kurš to atrod, tiek uzskatīts par “karaļu vakara” laimīgo.
Lielbritānija un Īrija – tradicionālais siltums un humors
Apvienotajā Karalistē Ziemassvētki ir viens no gada gaidītākajiem notikumiem. Ielas un mājas tiek izrotātas ar tūkstošiem gaismiņu, un jau no novembra tiek dziedātas svētku dziesmas. Britu galvenais svētku simbols ir “Christmas cracker” — neliela papīra caurule, kas, atverot, izdod sprādziena skaņu un satur dāvaniņu vai joku.
Tradicionālā maltīte 25. decembrī ietver ceptu tītaru, kartupeļus, briseles kāpostus un slaveno plum pudding – saldo pudiņu ar žāvētiem augļiem un brendija mērci. Īrijā savukārt tradicionāli atstāj glāzi viskija un pīrāgu Ziemassvētku vecītim, lai viņš ceļā varētu atpūsties.
Briti arī uztur tradīciju nosūtīt Ziemassvētku kartītes — šis ieradums radies tieši Anglijā 19. gadsimtā. Mūsdienās to aizvietojuši digitālie sveicieni, tomēr sentimentālā nozīme joprojām ir saglabājusies.
ASV un Kanāda – svētku grandiozums un kultūru sajaukums
Amerikas Savienotajās Valstīs Ziemassvētki ir spilgti, trokšņaini un pilni kontrastu — tie atspoguļo dažādu tautu tradīciju sajaukumu. Katrs štats svin citādi, taču visus vieno gaismu pārpilnība. Mājas tiek izrotātas no jumta līdz zemei ar spīdīgām virtenēm, milzu figūrām un Ziemassvētku tēliem.
Populārs ir arī egles iedegšanas pasākums, piemēram, slavenais Rockefeller Center Ņujorkā, kur pulcējas tūkstošiem cilvēku. Eglīte tur kļūst par milzīgu simbolu vienotībai un svētku sākumam.
ASV svētku galdā dominē tītars, kartupeļu biezenis, dzērveņu mērce un pīrāgi — līdzīgi kā Pateicības dienā, taču ar vēl bagātīgāku noskaņu. Kanādā, īpaši Kvebekā, svētku vakariņas ir franču tradīciju ietekmētas — tajās bieži pasniedz gaļas pīrāgu Tourtière un karstu šokolādi.
Dienvidamerika un Austrālija – Ziemassvētki siltumā
Lai arī mums grūti iedomāties Ziemassvētkus bez sniega, Dienvidamerikā un Austrālijā tie tiek svinēti siltumā. Brazīlijā, piemēram, svētki ir tropiski — cilvēki rotā palmas ar gaismiņām, bet eglīšu vietā bieži izmanto mākslīgus kokus. Svētku vakars tiek pavadīts ārā, pie jūras vai dārzā, kur galdā tiek celts grilēts ēdiens, augļi un saldie deserti.
Austrālijā Ziemassvētki iekrīt vasaras vidū, tāpēc svinības bieži notiek pludmalē. Tradicionālais ēdiens ir vēžu vai jūras velšu salāti, un svētku dienā notiek “Carols by Candlelight” — kopīga dziedāšana sveču gaismā brīvā dabā. Tas rada unikālu sajaukumu starp klasiskajām Eiropas dziesmām un vasarīgu vieglumu.
Ko mēs varam mācīties no šīm tradīcijām
Pasaules Ziemassvētku tradīcijas parāda, ka svētku būtība nav atkarīga no laika, vietas vai ēdiena. Tā ir saikne starp cilvēkiem — vēlme dalīties, pateikties un radīt prieku. Skandināvi mums māca vienkāršību un mieru, vācieši – rūpību un siltumu, francūži – eleganci, bet latīņamerikāņi – dzīvesprieku un kopā būšanu.
Ziemassvētki katrā zemē ir citādi, tomēr visur tie simbolizē gaismu, cerību un jaunus sākumus. Un, iespējams, šī daudzveidība arī ir lielākā svētku bagātība — spēja katram radīt savu tradīciju, kas apvieno pasaules iedvesmu ar personīgu nozīmi.
Austrumeiropa – senču ticējumu un kristīgo tradīciju saplūsme
Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija, Ukraina un Slovākija, saglabājušas spēcīgu saikni ar Ziemassvētku reliģisko nozīmi, taču vienlaikus tajos joprojām dzīvi arī tautas ticējumi. Polijā svētku vakars — Wigilia — tiek uzskatīts par vienu no gada svētākajiem brīžiem. Ģimene sapulcējas pie galda, kas klāts ar baltiem galdautiem, zem kuriem tradicionāli ieliek siena kūlīti, simbolizējot pazemību un Jēzus dzimšanas vietu kūtī.
Vakariņas sākas ar opłatek — plānu baltu vafeļu, ko ģimenes locekļi lauž un dalās ar vēlējumiem viens otram. Šis brīdis simbolizē piedošanu, mīlestību un kopību. Uz galda ir tieši 12 ēdieni — katrs par gada mēnesi — un neviens no tiem nesatur gaļu. Tradicionāli ēdienos ietilpst karpas zupa, sautēti kāposti, pīrāgi ar sēnēm un saldie kviešu ēdieni ar medu.
Ukrainā svētku vakars tiek svinēts pēc pareizticīgā kalendāra — 6. janvārī. Īpaša nozīme ir pirmajai zvaigznei debesīs, kas simbolizē Betlēmes zvaigzni un dod zīmi, ka vakariņas var sākties. Galvenais ēdiens ir kutja — salds graudu un medus maisījums, kas simbolizē auglību un dzīvību.
Balkāni – svētki ar dziesmām un uguni
Balkānu valstīs Ziemassvētki ir skaļi, dzīvespriecīgi un pilni simbolisma. Serbijā svētku laiks sākas ar Badnjak – īpaša ozolkoka zara dedzināšanu krāsnī, kas simbolizē siltumu un gaismu, kas ienāk mājā kopā ar Kristus piedzimšanu. Šo tradīciju bieži pavada dziesmas un kopīga lūgšana.
Bulgārijā Ziemassvētki tiek svinēti ar lielu cieņu pret dabu un senajām paražām. Svētku vakariņās galdā tiek likti 7, 9 vai 11 veģetāri ēdieni, jo šie skaitļi tiek uzskatīti par laimīgiem. Interesanta tradīcija ir “banitsa” – pīrāgs ar siera pildījumu, kurā paslēptas monētas vai simboliski zīmītes ar vēlējumiem. Katrs ģimenes loceklis saņem gabalu, un tas, kurš atrod monētu, tiek uzskatīts par nākamā gada laimīgo.
Rumānijā Ziemassvētku laiks ir arī folkloras svētki. Bērni un jaunieši klejo pa mājām, dziedot kolinde — Ziemassvētku dziesmas, par kurām saņem saldumus vai augļus. Dažos reģionos notiek arī masku gājieni ar kazas vai lāča kostīmiem — šie tēli simbolizē dabas spēkus un tiek uzskatīti par svētības nesējiem.
Centrāleiropa – elegance, gaismas un piparkūkas
Ungārijā un Čehijā Ziemassvētki ir ģimenes svētki, kuros saglabāta īpaša cieņa pret klusumu un gaismu. Ungārijā svētku vakars tiek pavadīts mierīgā gaisotnē, klausoties klasisko mūziku un rotājot eglīti tikai 24. decembra rītā — bērniem stāsta, ka eglīti “atnesis eņģelis”.
Čehijā tradīcijas ir apvītas ar dažādiem ticējumiem. Piemēram, jaunām sievietēm paredzēts mest kurpi pār plecu — ja tā krīt ar purngalu pret durvīm, tad nākamajā gadā gaidāmas kāzas. Uz galda bieži ir cepta karpa, bet tās zvīņas tiek glabātas makā kā veiksmes simbols.
Abās valstīs neiztrūkstošs svētku elements ir piparkūku mājiņas un svecīšu gaisma. Piparkūkas tiek gatavotas nedēļām iepriekš un rotātas ar baltu glazūru. Tās kalpo gan kā deserts, gan kā eglītes rotājumi, un to smarža piepilda visu māju ar siltumu.
Japāna – Ziemassvētki bez reliģiskuma, bet ar smaidu
Japānā Ziemassvētki nav reliģiski svētki, taču tie kļuvuši populāri kā laiks, kad tiek svinēta laipnība, draudzība un dāvināšana. Interesanti, ka viens no populārākajiem ēdieniem Ziemassvētku vakarā ir… KFC cepta vista. Šī tradīcija aizsākās 70. gados ar veiksmīgu reklāmas kampaņu “Kurisu-masu ni wa Kentakkii!”, kas nozīmē “Ziemassvētkiem — KFC”. Tagad miljoni japāņu rezervē savu porciju nedēļām iepriekš.
Japānas pilsētās ielas tiek izgaismotas ar tūkstošiem gaismu instalāciju, kas bieži vien pārspēj Eiropas Ziemassvētku rotājumus. Tāpat populāras ir romantiskas pastaigas Ziemassvētku vakarā, jo šie svētki tiek uzskatīti par pāru dienu — līdzīgi kā Valentīndienai Rietumos.
Dāvanas tiek dāvinātas simboliski un vienkārši — nelielas konfekšu kastītes, sveces vai ziedi. Ziemassvētku nozīme Japānā nav reliģiska, bet emocionāla — tā ir diena, kad cilvēki atceras būt pateicīgi un izrādīt mīlestību tuviniekiem.
Filipīnas – pasaulē garākie Ziemassvētki
Filipīnas ir valsts ar vienu no visilgākajām Ziemassvētku svinēšanām pasaulē. Svētku sezona sākas jau septembrī un turpinās līdz janvārim. Šī tradīcija saistīta ar dziļo katoļu ticību un sabiedrības kopības garu.
Katru vakaru no 16. līdz 24. decembrim notiek “Simbang Gabi” — agras rīta mises, pēc kurām cilvēki pulcējas kopā brokastīs ar tradicionālajiem rīsu gardumiem. Filipīnu simbols ir “parol” — krāsains zvaigznes formas laternas rotājums, kas simbolizē Betlēmes zvaigzni. Šīs laternas karājas uz māju balkoniem, ielās un baznīcās, radot neparasti gaišu un svinīgu atmosfēru.
Ziemassvētku vakarā ģimenes sapulcējas uz “Noche Buena” — lielu maltīti pēc pusnakts mises. Uz galda ir gan rietumu ēdieni, gan vietējās delikateses, piemēram, cepts cūkas gaļas ēdiens lechon un saldais rīsu deserts bibingka.
Āfrikas Ziemassvētki – krāsas, mūzika un kopiena
Āfrikā Ziemassvētki tiek svinēti ļoti dažādi — no Ziemeļāfrikas kristiešu kopienām līdz Dienvidāfrikas pludmalēm. Gana un Nigērija Ziemassvētkos kļūst par svētku festivālu epicentru — ielas piepildās ar dejām, gājieniem un dziesmām. Cilvēki valkā krāsainus tērpus, un baznīcas kļūst par kopienas pulcēšanās vietām.
Ēdienam šajos svētkos ir īpaša loma. Nigērijā uz galda tiek celts jollof rice — pikants rīsu ēdiens ar dārzeņiem un vistas gaļu, kas simbolizē pārpilnību un prieku. Dienvidāfrikā Ziemassvētki bieži tiek svinēti ārā, pie grila jeb braai, jo tur decembris ir vasaras vidus.
Daudzās Āfrikas valstīs galvenais svētku simbols nav eglīte, bet kopienas galds, pie kura tiek dalīts ēdiens ar visiem, arī kaimiņiem un trūcīgajiem. Tā ir svētku būtība – dalīšanās, pateicība un kopība.
Latīņamerika – karnevāla gars un ģimenes siltums
Meksikā Ziemassvētki tiek svinēti ar krāsainām ielu izrādēm un “Posadas” — deviņu dienu svinībām, kas ataino Marijas un Jāzepa ceļojumu uz Betlēmi. Cilvēki staigā pa ielām ar svecēm, dzied un meklē simbolisku “naktsmītni”, līdz visbeidzot tiek sagaidīta nakts, kad “dzimst” Kristus bērniņš.
Populārs simbols ir arī piñata — krāsains figūriņas veidols, kas pildīts ar saldumiem. Bērni ar aizsietām acīm cenšas to sasist, lai saldumi izbirtu — tas simbolizē uzvaru pār grēkiem un dzīves prieka dāvanu.
Latīņamerikā svētki vienmēr ir skaļi un pilni emociju — tiek spēlēta mūzika, dejots un dziedāts līdz rīta gaismai. Taču, neskatoties uz krāšņumu, galvenā vērtība paliek tā pati — ģimene un mīlestība.
Pasaules simbolu kopīgais pavediens
Lai arī katra valsts svin Ziemassvētkus citādi, visur jūtams viens kopīgs pavediens — vēlme ienest gaismu tumsā. Gaisma sveču liesmās, laternu mirdzumā, eglīšu gaismās un cilvēku sirdīs kļūst par universālu simbolu. Tā atgādina, ka neatkarīgi no reliģijas vai kultūras, šie svētki ir par cerību un mieru.
Egle, zvaigzne, svece, dziesma — katrs no šiem simboliem pārvēršas dažādās formās, bet nozīme paliek viena. Tā ir gaismas dzimšana pasaulē un cilvēkos.
Noslēgumā
Ziemassvētku tradīciju dažādība parāda, cik daudzveidīga ir pasaule, bet arī to, cik līdzīgi mēs patiesībā esam. Katrs svētku rituāls — vai tā būtu čiekuru dedzināšana Balkānos, KFC Japānā vai laternu gaisma Filipīnās — pauž vienu un to pašu vēstījumu: cilvēki visur meklē siltumu, kopību un cerību.
Šī ir viena no skaistākajām Ziemassvētku burvībām — ka tie nav tikai svētki vienā datumā, bet gan sajūta, kas savieno kultūras un cilvēkus pāri robežām. Jo, lai arī tradīcijas atšķiras, Ziemassvētku gars ir viens — mīlestība, kas spēj izgaismot pat garāko ziemas nakti.